Cope Norvēģijā

Cope jūrā !

Atlantijas okeānā jeb Norvēģu jūrā (kā gribat, tā saucat) var makšķerēt cauru gadu, jo Norvēģu jūra un tuvējie fjordi siltās Golfa straumes ietekmē vispār neaizsalst.

Paņēmieni, kas ir izmantojami, ir dažādi un te zvejai nav nepieciešama licence. Nav arī nekādu zivju nozvejas ierobežojumu. Katrs cilvēks no valsts var izvest līdz 15 kg zivju.

Dziļumā no 30 līdz 200 metriem var noķert ļoti lielu zivju dažādību - šelzivis, mencas, ziemeļu saidas, brosmes, butes utt. Savukārt jūras asaris, jūras līdaka (tikai Norvēģijas vidienē), jūras velns un āte (paltuss) izvēlas dziļākas vietas – vairāk par 80 m.

Visaktīvākā zivju cope ir paisuma laikā un ilgst vēl pusstundu pēc bēguma, kad ūdens līmenis mainās līdz pat 2,5 metriem.

Ravaribas trešais atbalsta punkts ar laivām atrodas netālu no atklātās jūras Utvordā. No šīs laivu novietnes var doties dziļjūras zvejā, interesantākās lielo zivju uzturēšanās vietas jūrā un fjordos ir viegli sasniedzamas, tās atrodas 5-10 kilometru attālumā no Utvordas.
Vienlaicīgi, gadījumā kad jūra ir pārāk nemierīga un cope tur kļūst bīstama, te ir iespēja darboties fjordu aizvējā.

Populārākais jūras zvejas veids ir žibulēšana no laivas 30 līdz 180 metru dziļumā. Lai maksķerēšana būtu pietiekami droša, laivas garumam ir jābūt vismaz 5 metriem un pēc iespējas ar lielāku dzinējspēku (vēlams vismaz 30 zirgspēku). Tā kā jūras dibens ir ar dažādām reljefa īpatnībām, laivai noteikti ir jābūt aprīkotai ar eholotu.

Makšķerēšanai ir nepieciešama dziļūdens makšķere ar pīto auklu, kuras izturība ir ne mazāka par 25 kg (ieteicams ar izturību no 35 līdz 55 kg). Auklas galā parasti liek pilkeri (paliels vizulis, svars no 100 līdz 1000 g) vai smagāku džigu un strejgabalu. Ja vēlas, var izmantot nedaudz augstāk piekārtus vairākus āķus ar mākslīgu mānekli (tievu piparu izskatā), bet tas vairāk pievilina mazāka lieluma zivis. Uz āķa ēsmu var nelikt vispār, bet var arī izmantot gan dabīgo, gan mākslīgo ēsmu.

Ir makšķernieki, kuri atsevišķās vietās lieto speciālu grunts makšķeri ātes jeb paltusa un zobzivs makšķerēšanai, ēsmai izmantojot svaigas zivis vai to gabaliņus (ātei), vai molusku (zobzivij).

Skats no augšas uz Utvordai pieguļošo piekrastes rajonu

Utvorda

Zivju sugas

 

Slīdrāde par copi Ravaribas aptvertajā rajonā

Te ir saite ar Picasa tīmekļa albumu.
Labākā kvalitātē šo slīdrādi var redzēt kā plus.google albumu.
Te varedzēt karti, saistītu ar bildēm Labākā kvalitātē šo slīdrādi var redzēt kā plus.google albumu.